Skyforger - Vecie Latvieši

Es augu laikos kad Latvijā
Vēl bija dzīvi tie, kas jaunībā
Ar pirmo gaismu gāja ganos
Un vēlu naktīs jāja pieguļā

Es atceros tos vecos latviešus
Kas visu mūžu smagi strādāja
Uz Dzelzs tilta kas cīnījās
Un strēlniekos kā jauni puikas gāja

Kas saprot - tas zin
Kas nezin - lai min
Cik graudu ir smiltīs
Cik zvaigžņu debesīs

Es atceros kā maziem bērniem
Vēl lasīja teikas un pasakas
Un stāstīja par senseniem laikiem
Ko vecvecāki atminas

Kā dziedāja vēl tautas dziesmas
Ko senči atstājuši mums
Tik daudz tur paliek nesaprastas lietas
Kā citas pasaules noslēpums

Kas saprot - tas zin
Kas nezin - lai min
Cik graudu ir smiltīs
Cik zvaigžņu debesīs

Viens cilvēks, viens stāsts
Maz ir pateikts, daudz vārdu sarunāts
Un beigās vienmēr paliek jautājums
Vai vispār bij' vērts

Kad saule riet, kad lec jauns rīts
Būs arī stāsts mans drīz izstāstīts
Kāds cits tad vietā nāks
Un savu jaunu stāstu sāks

Es augu laikos kad Latvijā
Vēl bija dzīvi tie, kas jaunībā
Pieredzēja senus laikus
Pavisam citā gadsimtā

Laiks nepielūdzams kā upe tālāk skrien
Tas neatdos nevienu aizgājušo dienu
Viss iet un mainās, līdz arī mūs
Reiz atcerēsies kā vecos latviešus